Herpes Simplex vīrusa 1./2. tips (HSV1/2) nukleīnskābe

Seksuāli transmisīvās slimības (STS) joprojām ir viens no galvenajiem draudiem globālajai sabiedrības veselības drošībai. Šādas slimības var izraisīt neauglību, priekšlaicīgas dzemdības, audzējus un dažādas nopietnas komplikācijas. Pastāv daudzi STS patogēnu veidi, tostarp baktērijas, vīrusi, hlamīdijas, mikoplazma un spirohetas, starp kurām bieži sastopamas Neisseria gonorrhoeae, Mycoplasma genitalium, Chlamydia trachomatis, HSV1, HSV2, Mycoplasma hominis un Ureaplasma urealyticum.

Dzimumorgānu herpes ir izplatīta seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa ļoti lipīgs HSV2. Pēdējos gados dzimumorgānu herpes sastopamība ir ievērojami palielinājusies, un riskantas seksuālās uzvedības pieauguma dēļ ir palielinājies HSV1 noteikšanas līmenis dzimumorgānu herpes gadījumā un, kā ziņots, sasniedza pat 20–30%. Sākotnējā infekcija ar dzimumorgānu herpes vīrusu pārsvarā norit bez acīmredzamiem klīniskiem simptomiem, izņemot lokālu herpes infekciju dažu pacientu gļotādā vai ādā. Tā kā dzimumorgānu herpes raksturojas ar vīrusu izdalīšanos visa mūža garumā un noslieci uz recidīvu, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pārbaudīt patogēnus un bloķēt tā pārnešanu.