Mycobacterium Tuberculosis nukleīnskābju un rifampicīna rezistence

Mycobacterium tuberculosis jeb īsi Tubercle bacillus jeb TB ir patogēna baktērija, kas izraisa tuberkulozi. Pašlaik visbiežāk lietotās pirmās izvēles prettuberkulozes zāles ir izoniazīds, rifampicīns un heksambutols u. c. Otrās izvēles prettuberkulozes zāles ir fluorhinoloni, amikacīns un kanamicīns u. c. Jaunizstrādātās zāles ir linezolīds, bedakvilīns un delamani u. c. Tomēr nepareizas prettuberkulozes zāļu lietošanas un mycobacterium tuberculosis šūnu sieniņu struktūras īpatnību dēļ mycobacterium tuberculosis attīstās rezistence pret prettuberkulozes zālēm, kas rada nopietnas problēmas tuberkulozes profilaksē un ārstēšanā.

Rifampicīnu plaši lieto plaušu tuberkulozes pacientu ārstēšanā kopš 20. gs. septiņdesmito gadu beigām, un tam ir ievērojama ietekme. Tas ir bijis pirmais izvēlētais līdzeklis, lai saīsinātu plaušu tuberkulozes pacientu ķīmijterapijas laiku. Rifampicīna rezistenci galvenokārt izraisa rpoB gēna mutācija. Lai gan pastāvīgi parādās jauni prettuberkulozes līdzekļi, un arī plaušu tuberkulozes pacientu klīniskā efektivitāte turpina uzlaboties, joprojām pastāv relatīvs prettuberkulozes zāļu trūkums, un neracionālas zāļu lietošanas parādība klīniskajā praksē ir relatīvi augsta. Acīmredzot Mycobacterium tuberculosis pacientiem ar plaušu tuberkulozi nevar pilnībā iznīcināt savlaicīgi, kas galu galā noved pie dažādas zāļu rezistences pakāpes pacienta organismā, paildzina slimības gaitu un palielina pacienta nāves risku.